Zemgales brunči: Rotā meitu, rotā sievu. Meitas, sievas – bibliotekāres brunčus nes no Zemgales!
Vecumnieku, Iecavas, Zaļenieku, Elejas… Zemgales brunču raksti rotā Dobeles novada Centrālo bibliotēku ar fotoizstādi. Izstāde tapusi sadarbībā ar Bauskas Centrālo bibliotēku.
Zemgales brunči atšķiras no pārējiem kultūrvēsturisko novadu brunčiem ar ziedainām vai galdainām svītrām. Brunči Zemgalē austi ar vertikālām raksta jostām. Vecākajiem brunčiem ir ģeometrisks raksts – līkloči, rombiņi un jumīši. Visvairāk pārstāvēti ir tautā pazīstamie “rozīšu brunči”. Šāda veida brunči citos Latvijas novados nav valkāti.
No tradicionālajiem rakstu motīviem brunču audumos sastopams līklocis, mēness, astoņstūru saulītes varianti, retāk jumis. Aizgūtiem rakstiem pieskaitāma palmīte – austras kokam līdzīgs raksts, sirds motīvs u.c. Senākiem ar augu krāsvielām krāsotām dzijām austiem brunčiem pārsvarā ir sīks, pamatu klājošs raksts. Zināms arī brunču auduma variants ar rūtainu pamatu un pamīšus rūtīs ielasītu ziedu rakstu.
Zemgales austrumdaļas brunčos mēdz būt ieaustas josliņas ar vienkāršu rakstu – skujiņu, līkloci. Zemgales rietumdaļā valkāti svītraini brunči.
Brunču saimnieki: Ligita Irbīte un viņas deju kolektīvi “Mēmelīte” un “Mēmele”.
Brunču foto: Gints Jankovskis.
Izstāde apskatāma bibliotēkas konferenču zālē.
