Naudītes bibliotēkā jūnijā un jūlijā būs skatāma Aleksandra Čaka muzeja ceļojošā izstāde “Čaks un viņa trīs sievietes”.
Izstāde veltīta dzejnieka mātei Emīlijai Čadarainei (dzimusi Freija, 1875-1936), sievai Annai Elizabetei Ērikai Bērziņai (1911-1999) un pēdējai mūzai un iedvesmotājai Mildai Grīnfeldei (dzimusi Ziedaine, 1909–2000). Šīs trīs sievietes, katra savā veidā, ir bijušas tuvākie cilvēki priekos un likstās dažādos dzejnieka dzīves posmos.
Pirmā – dzejnieka māte Lizete Čadaraine bija pirmā sieviete, kura veidoja un iespaidoja dzejnieka dzīves gaitas. Dzimusi Jaunsesavas muižas “Nordu” mājās. Bērnību pavadījusi Naudītes pagastā. 19. gadsimta beigās kopā ar ģimeni pārcēlusies uz Dobeli, bet ap 1898. gadu – uz Rīgu. Emīlija Lizete Čadaraine rūpējās par savas ģimenes labklājību, būdama ļoti tuvs cilvēks savam dēlam, saglabājot savu ietekmi viņa dzīves gaitās visa sava mūža garumā.
Otra nozīmīga sieviete A. Čaka dzīvē bija viņa sieva Anna Ērika Elizabete Bērziņa. Viņu ilgā draudzība un kopdzīve saistās ar mazāk zināmiem faktiem un leģendām, jo daudzi pat nezina, ka dzejnieks ir bijis precējies. “Kas Tu biji, Anna Bērziņa?” – tas ir ļoti vienkāršs, bet tostarp ļoti sarežģīts jautājums. Anna Elizabete Ērika Bērziņa bija sabiedriska, saimnieciska, laba sarunu biedrene un atraktīva sieviete.
Trešā izstādes daļa ir veltījums A. Čaka un M. Grīnfeldes mīlestībai un viņu kopīgajam darbam. A. Čaks ar M. Grīnfeldi iepazinās 1943. gada 27. martā literāta Jāņa Rudzīša dzimšanas dienā. 1943. gada vasarā tapušos dzejoļus A. Čaks velta M. Grīnfeldei un vēlāk tie tiek apkopoti dzejoļu krājumā “Debesu dāvana”, kas pirmo reizi tika publicēts tikai 1980. gadā.
Izstāde tapusi, izmantojot Aleksandra Čaka muzeja krājuma materiālus.
