Katra māksliniece reiz piedzimusi un sākusi no nulles – no nekā. Arī šīs mākslinieces ir sākušas no paša sākuma – no nulles. Lai gan skatoties darbus, liekas, ka piedzimušas ar otām rokās. Sākumā bijušas kā mazi ziediņi, kuri vēl nedroši veras vaļā, un augot tad ziedi arī uzplaukuši.
Māksliniece Ina GAURAČA par sevi saka, ka jau agrā bērnībā paticis zīmēt, taču iespēja to attīstīt nebija. Pašlaik gleznošanas procesam esot pievērsusies nedaudz vairāk kā gadu Jaunbērzes gleznošanas studijā ar studijas vadītāja palīdzību Egilu Neihoferu. Mākslā esot atradusi atpūtu sev; kad nav iespējams atslēgties no ikdienas, ņem rokās otu, audeklu, krāsas un aiziet… Viņas kaislība, protams, ir ziedi, košas krāsas un viss, kas viņu var izaicināt, ko ieskauj ziedi. Pats labākais iedvesmas avots ir viņas bērni, kuri piedalās procesā, jauna darba uzsākšanas meklējumos un gleznas tapšanas posmos.
Loreta DRĒVIŅA 2022. gadā ir beigusi Dobeles Mākslas skolu. Loretai Drēviņai 14 gadi (kad zīmēja savus darbiņus, bija 13 gadi). Par sevi Loreta stāsta: “Es izvēlējos gleznot ābeļziedus, jo man tie ļoti patīk. Manos darbos ir attēloti ziedi no mazākā uz lielāku. Tāpat ir ar mani, kad sāku iet mākslas skolā, es biju mazs zieds, šobrīd lielāks, tikpat kā izaudzis.”