Gada uzņēmējs Zemgalē 2022 – ZS “Muldas” (Dobeles novada mazais uzņēmējs)

Starp konkursa “Gada uzņēmējs Zemgalē” laureātiem atzinību visās trīs kategorijās, atbilstīgi Zemgales Attīstības padomes (ZAP) apstiprinātajam Nolikumam, guva trīs mūspuses uzņēmēji – SIA “Telpa MS” no Penkules, zemnieku saimniecību “Muldas” no Bikstu puses un metālapstrādes uzņēmumu no Dobeles SIA “East Metal”.

Nominācijām pretendentus izvirzīja Zemgales reģionā pārstāvētās pašvaldības, tostarp Dobeles novada pašvaldība, taču par nominācijai izvirzītajiem kandidātiem balsoja ZAP dalībnieki. Līdz ar šiem apbalvojumiem laureāti guva iespēju par sevi un apbalvojuma sajūtām pastāstīt plašākai auditorijai. Saruna ar zemnieku saimniecības “Muldas” īpašnieku Gati Rāviņu.

• Lūdzu, pastāstiet par zemnieku saimniecības „Muldas” rašanos!

To dibināju 1995. gadā, kad biju pabeidzis Saulaines tehnikumu un ieguvis augkopja profesiju. Gribēju saimniekot. Par tālāku mācīšanos nebiju izdomājis, bet biju guvis pieredzi, palīdzot tēvam saimniecībā. Pirmo zemes gabalu nopirku par sertifikātiem. Īpašumu sauca „Muldas”, tāpēc arī zemnieku saimniecība ieguva šo nosaukumu. Tobrīd bija kādi 20 hektāri, kas nu ir izauguši līdz 700 ha.

• Ar ko Jūs nodarbojaties?

Sākumā audzēju cūkas saimniecībā pie tēva, taču šajā vietā bija nepieciešama modernizācija. Lopkopības specifika ir tāda, ka pie dzīvnieka ir jābūt katru dienu, brīvdienu nekad nav, tāpēc pieņēmu lēmumu pāriet tikai uz augkopību. Pirms kāda laika bija pieejama šī teritorija ar darbnīcām, bet kaltes nebija. Izmantojot fondu līdzekļus vairākās kārtās, uzbūvējām graudu kompleksu.

• Zemnieku saimniecība bija dabīgs lēmums, jo iedvesmojāties no sava tēva?

Man visu laiku kaut ko gribējās darīt. Esam no pilsētas. Saistība ar laukiem bija tik, cik pieredze pie omes laukos. Taču bija tā, ka visu laiku meklējām papildu iespējas nopelnīt – vecāki ņēma ravēt bietes, audzēja kociņus, puķes. Zināju, kas ir darbs, bet tas arī viss. Tāpēc noteikti vīzijas tad, kad sāku saimniekot, bija pavisam citādākas nekā ir šobrīd. Toreiz nevarēja iedomāties, ka strādāt var arī citādāk, tā domāšana bija atšķirīga. Tagad visu laiku attīstāmies.

• Ja Jūs salīdzinātu to laiku ar šo, pieejamo tehniku, kādas ir tās atziņas?

To pat nevar salīdzināt. Katrā laikā ir savi izaicinājumi. Tolaik bija piezemētākas vēlmes un vajadzības, svarīgi bija, lai vispār būtu tehnika. Tagad platības nāk klāt, vajag vairāk tehnikas, apgrozāmos līdzekļus. Kad sasniedz kaut kādu līmeni, vari domāt citādāk.

• Sākāt viens pats, nu jums ir 11 darbinieki.

Tolaik tēvam bija sava saimniecība, taču strādājām kā vienā. Viņš man ļoti palīdzēja un joprojām palīdz. Mamma ir finansists. Var teikt, ka esam ģimenes uzņēmums.

• Vai savus padotos nodarbināt visu gadu?

Cenšos. Ziemas periodā ir kādi meža kopšanas darbi, jāstrādā kaltē, jo graudi iet uz realizāciju.

• Pieteikumā par Jums teikts, ka audzējat daudzus graudaugus, izņemot rīsus, vai ir arī griķi?

Nē, mums aug kvieši, rapsis, mieži, pupas, zirņi. Tas arī viss.

• Pieminējāt Eiropas Savienības projektus. Kā nonācāt līdz atziņai, ka vajag savu kalti?

Pirms kādiem desmit gadiem sanāca tā, ka, augot platībām, arvien sarežģītāk kļuva realizēt novākto vai visu aizvest pārstrādātājam. Pieņēmām lēmumu būvēt savu kalti.

• Vai pie Jums ved arī citi?

Nē, tas ir tikai pašu vajadzībām. Sagatavoju tirgošanai, pirmo pusi aizlaižu prom, pārējo realizēju ziemas periodā.

• Kāpēc Jums ir svarīgi rast iespējas nodarbināt strādniekus arī ziemā?

Galvenokārt tāpēc, lai saimniecībā būtu pastāvīgi darbinieki, nemainīga komanda.

• Vai tēvs dod Jums padomus?

Protams, visu laiku, jo skolā iegūtās zināšanas atšķiras no reālās dzīves. Tāpēc nepārtraukti jāpiedalās dažādos kursos. Varbūt pat labi, ka no malas kāds pasaka savu viedokli, nereti pats kaut ko pat nepamana.

• Kādas ir lielākās grūtības, ko nācies pārvarēt šo gadu laikā?

Ir bijuši visādi notikumi, bet ne krīzes.

• Varbūt ir bijis kāds interesants atgadījums?

Ir bijis tā, ka apgāžas traktora piekabe it kā priekšā izskrējuša zaķa dēļ. Toreiz beidzās veiksmīgi, jo piekabe bija tukša, taču sabijušies bijām.

• Pieteikumā minēts, ka Jūs palīdzat pagastam, tīrāt ceļus. Kāpēc Jums tas ir svarīgi?

Mēs tepat dzīvojam, paši vien esam šis pagasts, gribam tajā labi justies. Es darbojos ražošanā, tēvs ir brīvāks, viņš nereti kaut ko izdomā, ka varam izdarīt, tad arī braucam un darām.

• Jūs uzskatāt, ka labklājība pagastā sākas ar katru iedzīvotāju?

Tieši tā. Ne jau no malas kāds nāks un darīs. Pašvaldībai ir savas funkcijas, bet arī paši varam iesaistīties.

• Kur jūs redzat savu saimniecību pēc gadiem pieciem, desmit?

Esmu par to domājis, bet tāda, kāda tā ir šodien, tā arī varētu būt pēc gadiem. Nedomāju, ka sekos strauja attīstība.

• Vai, jūsuprāt, bērni varētu pārņemt no Jums vēlmi saimniekot?

Man neviens neko neuzspieda, arī es neko negrasos uzspiest, jo tam nav jēgas. Vecākā meita iegūs ekonomista izglītību, bet par saimniekošanu interesi neizrāda, taču, kas zina. Jaunākajai vēl skolas priekšā.